VIBRATIONS OF THE MATERIAL UNIVERSE. THIRST FOR GOLD.
Gold has long been associated with warmth, both in its physical properties and in the emotions and symbolism it evokes. Throughout history, gold has symbolized wealth, prosperity, and security.
In her essay “On Photography”, Susan Sontag observes that photography acts as a “shaker of conscience,” whose profound impact on our ethical perceptions is unpredictable. The omnipresence of photography shapes our understanding in ways we cannot always foresee. When our human desire for the nostalgic allure of colour film aesthetics drives us to use chemicals that pollute the environment, a paradox emerges. This situational irony—where photography both reveals beauty and contributes to ecological harm—forms the foundation of my work.
In an effort to highlight the often‐invisible threats that chromogenic prints pose to the biosphere, I gently layer water atop colour-negative paper and delicately infuse it with Kodak print chemicals. By doing so I am orchestrating a ritual of handmade contamination. This layered process becomes a poetic gesture in which toxic aesthetics emerge: a liquid blue transformed into luminous gold.
Through the movement of my hand and my photographic gaze, I am acknowledging water’s paradoxical nature—its power as a universal solvent, its role as life’s source and alchemical agent, and its complicity in collecting chemical detritus. Whether born of mass production or a single exposure, pollutants coalesce into substances that, like currents, return to us entwined with the world they have affected.
There is no way to avoid our impact on the ecosystem, no matter how small, nor can we escape the fact that photographs of this nature exploit the chemical and physical reactions of the world around them—becoming documents of their own environmental footprint.
Digitised Chromogenic prints
2020-2021
MATERIĀLĀ VISUMA VIBRĀCIJAS. ZELTA SLĀPES.
Zelts izsenis ir saistīts ar siltumu, ko tas izstaro. Gan tā fizikālo īpašību, gan emociju un simbolikas ziņā. Zelts vēsturiski vienmēr ir simbolizējis bagātību, labklājību un drošību.
Savā esejā "Par fotogrāfiju" Sūzena Sontāga atzīmē, ka fotogrāfija darbojas kā "sirdsapziņas modinātājs", kur tās dziļā ietekme uz mūsu ētisko uztveri ir neparedzama. Fotogrāfijas visuresamība pārveido mūsu izpratni veidos, ko mēs ne vienmēr varam paredzēt. Kad mūsu cilvēciskā tieksme pēc krāsaino analogo fotogrāfiju estētikas un nostalģiskas pievilcības mudina mūs izmantot ķīmiskas vielas, kas piesārņo vidi, veidojas paradokss. Šī situācijas ironija, kur fotofgrāfija gan atklāj skaistumu, gan veicina ekoloģisku kaitējumu, veido mana darba pamatu. Cenšoties izcelt bieži vien neredzamos draudus, ko analogā fotogrāfija rada biosfērai, es rūpīgi veidoju plānu ūdens kārtiņu uz gaismas jutīgā fotopapīra virsmas, smalki injicējot tajā Kodak fotoķīmiskās vielas. Šī darbība kļūst par apzinātu žestu — veidu, kā atklāt ar rokām radītā piesārņojuma estētiku. Ūdens zilais tonis pārvēršas zeltainā nokrāsā, atklājot apslēpto piesārņojuma estētiku. Ar rokas kustību un fotogrāfisko skatienu es atzīstu ūdeni gan par dzīvības avotu, gan par transformācijas līdzekli, kas vienlaicīgi ir arī ķīmisko atkritumu savācējs. Neatkarīgi no tā, vai notiek liela mēroga rūpnieciskā ražošana vai individuāla mākslinieciskā prakse, piesārņojums uzkrājas un neizbēgami atgriežas pie mums caur pašu ūdens plūsmu. Nav iespējams izvairīties no mūsu ietekmes uz ekosistēmu, lai cik maza tā būtu. Mēs arī nevaram izvairīties no fotogrāfiskās materialitātes, kur attēlu veidošanas process un rezultāts pašpietiekami kļūst par piesārņojuma estētikas laika liecību.
Digitalizēti attēli no ķīmiski attīstītiem Kodak fotopapīra negatīviem.
2020-2021